ambrozijs un ārprāts - "Mērnieku laiki"

Trešdien skolotāja Līvija gulēja neparasti saldā miegā- es atvedu savu parādu viņai, literārajai klasei, kuru absolvēju un latviešu literatūrai kopumā. Biju uz Kairiša "Mērnieka laikiem" nacionālajā teātrī.

Liriskā atkāpe: man ļoti patika jau Kairiša pirmie soļi latviešu klasikas iestudēšanā- JRT uzvestās "Skroderdienas Silmačos". Tieši Kairišs, man ļāva paskatīties uz šo darbu savādāk, un kopš tā laika Skroderdienas man ir kas vairāk par uzsprāgušu Abramu vai iedzērušu Ieviņu. Tas ir smalks stāsts par cilvēku jūtām, vientulību un savstarpējām attiecībām lustīgā Jāņu mērcē( kas ir tikai mērce, nevis viss ēdiens).

Atpakaļ pie runa no krokodīļu pūšļiem, kas atvesti uz elefantu mugurām no tāltālām zemēm.( citāts tuvu tekstam no lugas)
Pats darba drūmais sižets kopā pastāvošu politisko situāciju valstī liek jums pēc trīs ar pusi stundām pavadītām uz, ar samtu apvilktajiem, teātra krēsliem:
a) vēlēties iešaut sev galvā;
b) iet sadot Uldim Anžem pa purnu ( jo viņa Prātnieks, kurpēs uz papēža un ar mazo biznesmeņa somiņu pie rokas ir tik līdzīgs tiem pielaizītajiem funkcionāriem, kurus var redzēt vecrīgas suši bāros, dzeltenās preses izdevumos un sabiedriskajā televīzijā)
c) nolikt pie Šlerera kabineta durvīm beigtu kaķīti;
d) aizbraukt uz Īriju.

Veiksmīgi ir izvētēta darbības telpa- tipa padomju klutūras nama zāle un ssglabātas oriģinālās Kaudzīšu valodas pērles. Cienījamie teātra kritiķi bija norādījuši, ka vīru kora potenciālu var izmantot vēl vairāk, es neesmu nekāds smalks kritiķis un man skatītajam( tātrmīlim) vulgaris koris ļoti patika, un grūti iedomāties - kur nu vēl vairāk šos iesaistīt. ļoti patika vairāki aktierdarbi - jau pieminētais Anže, Plēpis (kura lielākis pluss bija tas ka viņš mani beidzot nekaitināja) klusais Kaspars Zvīgulis - kaspara lomā :)
Vienīgi es bijju jau izmirsusi tēlu analīdzi vidusskolā un tā arī nespratu kāda bija Liene - mīloša, bet iedomīga, stipra un vāja, nu kāda?

varbūt kāds pateiks