piektdiena, 2007. gada 12. oktobris

atgadījums ar novītušo orhideju



Jau kādas dienas atpakļa ieklīdu Berga bazāra puķu veikalā Anemone, pastīties kā klājas baltajam papagailim. Un starp smukajiem puķpodiem pamanīju vienu, hmmm, nocenotu orhideju. Pārdevēja man paskaidroja, ka viņa ir gandrīz noziedējusi un tāpēc arī atdod lētāk.

Šodien saņēmu algu un gāju pirkt izbrāķēto skaistuli, galu galā es biju ( esmu) pārliecināta, ka pēc, vēlākais, 6 mēnešiem šī ziedēs atkal.

Ieeju veiklā un saku pārdevējai, ka atnācu pēc tās puķes. kamēr gāju izņemt naudu no bankomāta, viņa visu jau iepakojusi, es vēl izvēršu sarunu par pareizo augsnes izvēli un tā ...viņa pēkšņi pagriežās, ieiet palīgtelpā un iznāk ar vēl vienu ( neziedošas)orhidejas podiņu. esot gaidījusi īsto cilvēku. kam viņu uzdāvināt, pie viņiem šis nīkuļo.

ārprāc ir tik dīvaini būt par cilvēku, kas kādam liekas kaut kam ĪSTAIS. par visu vairāki vēlētos pēc pāris mēnēšiem ienest viņai bildīti ar ziedošu orhideju.

Plānoto itāļu kino atcēlu, stundu vārīju mulču, taisīju podiņā caurumus,kaltēju mulču cepeškrāsnī, tīriju viņai saknes.

Būt par īsto ir smaga atbildība, es jums teikšu

un tagad man ir trīs orhidejas

2 komentāri:

Unknown teica...

woow... īstā..

Unknown teica...

mmm, tu man iemācīsi vārīt mulču, jo manējā staipa saknes un gaida kad būs jauna augsne viņai