šī ir viena no retajām dienām gadā, kad man patīk "visu Latvijai", patīk, tā pat kā dziesmu svētkos, sajust citu latvieti, pat ja sajust noziime, uzkāpt viņam uz kājas, patīk saldā tēja no armijas virtuves kastroļa, patīk vīrieši formās( īpaši leitnanti), patīk pārnākot mājās dedzināt sveces uz palodzes un redzēt, ka kaimiņienei ielais pretējā pusē arī svece logā, patīk kad tēvs stāsta par latvijas laikiem, ko viņam veci ļaudis stāstījuši. Un nevilšus tu pieķer sevi, ka dungo par to ka viss šai dzīvē pāriet, pat lauru vainags novīst...
pirmdiena, 2007. gada 12. novembris
11. novembris
plkst. 10:04
Etiķetes: astoņpadsmitais bērns
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
3 komentāri:
man patīk, ka tev gandrīz vienmēr ir ilustrācijas rakstiem. No notikuma vietas. Savukārt ar latviešiem ir tā, ka tas, protams, ir saviļņojoši, bet tad nāk prātā domas par to, kā īstenībā visi šie cilvēki dienu dienā par visu ko izliekas, melo, skauž..un tad iznāk pretējais efekts. Baigi sanākuši visi baigie latvieši...Mis
Rietumu frontē bez pārmaiņām
11.novembra trakt;ejums ir tikpat apšaubāms kā vēl dažu notikumu apraksts vēstures grāmatās. Kaut kas līdzīgs simulācijai, kuru mēs aizvien uzskatām par realitāti, bet kurai ar patiesajiem notikumiem un aktieriem aiz tiem iespējams, un es uzsveru iespējams, nav bijis pilnīgi nekāda sakara.
Ja ņem vērā reālo spēku samēru 1 pret 5, kur vienā pusē stāvēja 50'000 augsti trenēta, labi bruņota un disciplinēta armija; un 10'000 augsti motivētu vīru... Ticiet man ar Dievpalīgu un diviem karakuģiem vien nepietiek.
Pastāv daudzi un dažādi pieņēmumi kāpēc Bermonta-Avalova armija atkāpās no Rīgas. Populārākais pieņēmums, ka jūklī un vispārējā apjukumā, kāds esot valdījis Krievijā, Bermontam esot bijis plāns atkāpties no Rīgas (netērēt spēkus) un doties uz Masakvu.
Iespējams, ka Bermonts pat cerēja uz zināmu Franču un Angļu atbalstu, jo ieviešot komunistisko režīmu Ļeņins ateicās no jebkādām finansu saistībām ar Franciju un Angliju, turklāt, nacionalizējot visus uzņēmumus. Tomēr pārāk straujie notikumi Rietumfrontē (kara beigas) Bermonta plānu izjauca un čalis palika pilnīgi bešā.
Šis ir viens no vēstures punktiem, kas prasa Kaut gan no otras puses - Vai tiešām prasa pārskatīšanu, ja dzīvot simulācija ir tik "patriotiski".
Turklāt, mēs šos svētkus, lai arī simulakra rezultātā tie tiek pasniegti kā uzvaras dienas, svinam kā bēres.
Ierakstīt komentāru