svētdiena, 2007. gada 11. novembris

"es taču tevi mīlu, bļaģ"

"Drakula.Dēmoni." Regnārs Vaivars lieto nacionālā teātra jaunajā zālē.
Nolēmu uzskricelēt pāris rindiņas savu impresiju pirms sāku meklēt cienīto teātra krtiķu domu graudus.

Pirmo reizi piedzīvoju izrādi kurā 1. cēliens, ir pilnīgi nesaistīts ( nu , labi ir saistiits ar tikai režisora apziņā) ar 2. cēlienu.

Piro daļu mans līdznācējs nosauca par līdz galam neizdevušos Linču, turpinot piesaukt personālijas otrajā daļā es redzēju Kustaricu.


PAPILDINĀTS: slikums analizet manu un NN skatijuma kopiigo un atšķirīgo, re,ku NN recenzija, citas man nepatika

2 komentāri:

Mosus teica...

Bļaģ, kā es gribu uz Rīgu, uz teātri, dzert lētu alu un atraugāties neatvainojoties...

Unknown teica...

bļaģ, kā es gribu atpakaļ laiku, kas bija nemaz ne tik sen..

spēcīgs virsraksts