pirms došanās ceļā

šodien es esmu reti produktīvs darbinieks, sastādu lietu sarakstu kas jaņem līdz, konvertēju naudu kontā, meklēju koferi un ziņas par gaias temperatūras svārstībām, domās dzeru viskiju un klausos pasakas. Arī par orhidejām

ceļot ir aizraujoši, ja vien nebūtu jālido, jau tagad jūtu vērderā sagriežamies, kā iedomājos, ka būs jālido. es sāku pastiprināti svīst jau pie pasu kontroles, tad baigi jāsņemās, jāiedzer ūdens, jānorij tebletīte, jāaiziet uz dāmu istabu,atkal ūdens. Iekāp gaisa kuģī un stāsti pats sev visu iespējamo, domā par visu iespējamo, vecmammas debesmanaa, slapju suņa purnu, mīlēšanos sienaugšā un galu galā mierini sevi ar doma ja paģībsi tevi pamodinās( aizmirsti, ka stjuari izskatās dumji).
Zinājāt, ka uz Taškentu jālido 5 ha, es biju šokā. Un uz Dublinu veselas 3, kapēc nav viens noteikts sandarta lidojuma laiks - 40 minūtes kā uz Liepāju? Lai gan uz Liepāju es vairs negribu lidot. Dzelzceļš, ir tik patīkams pārvietošanās līdzeklis.
Brauktu uz salu ar bānīti, vienīgi tas Lamanša tunelis, tu esi apakša un virs tevis bango jūra, a tu esi iesprostost melnā tunelī, nu nē.
Laiks sākt dzert tabletītes