remember it

Es jau zināju, ka šitā beigsies.
Pēdējās dienas daudz darba, viss jāpaspēj nodot privatizācijai pirms Kalvītis un es ejam prom no darba, gulēt gultā un spļaut ķiršu kauliņus griestos, es ātrāk nekā viņš.
Bet vakar draugs man iedeva CD matricu, nu matric kā matrica, bet iekša kas - attēli no manas Nokias, kas datejami ar 2004. gadu, karnevāli( 2gab.), ziemassvētku balles, pol ziemassvētki, dzimšanas dienas un tā pat uzņemti niek. Un nu nez kā bus ar to privatzāciju, jo daži te visu laiku skataas un smaida, paliek nopietni, iegrimst pardomas, smaida.

Jauki, ka tā var, atvērt mapīti un pastīties un arī foto albums, kas manā galvā sāk atdzīvoties, tas ir brīnumains albūms, tam ir smarža( gala balkona vakarā, kad dedzina kaulus, karutpeļu pankūku, vannasistaba kad tur iegriezies Romuls, parka pēc jaungada salūta, teātra skatuves, norela, istabas kas piekarsusi maija saulē) garša(minerālūdens ar apelsīniem, ugunskura zupa, svetlana, biezpiens ar tomātiem un krabju nujiņām, vaniļas šņabis)skaņa( sniega zem kājām ejot pa izvarotāju taciņu, plašu atskaņotāja čarkstoņa, pest of a child c-ielas pagrabā, svilpes svilpieni slimnīcas zālē, tas kā rūc tavs vēders, kā kāds blakus istabā runā vāciski)