uz visu var pastīties no vismaz divām pusēm, katru situāciju var uztvert vismaz trijādi(patīk, nepatīk, vienalga).
Šodien uzstādīju absalūto pastā pavadītā laika rekordu - stunda un pāris minūtes. kaut tādu minūšu būtu vairāk, sēdēju, dzēru kafiju, lasīju Šlāpina dzejoļus
gribētu mācīties vakarskolā
no rītie mīlēties ilgi tas ir
nē ātri un aizraujoši tā
kā tikai no rītiem var atļauties
darīt tie kuriem nav jāiet
strādāt vai mācīties itin nekur
un ziniet tajā Pastā kas "saktā" var maksāt ar karti!
pirmdiena, 2007. gada 17. decembris
Pasts
plkst. 23:56
Etiķetes: astoņpadsmitais bērns
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
2 komentāri:
jauks dzejolis
un vēl jāmin, ka pēc 200 numuriņa skaitīšana sākas no jauna. Es, piemēram, apjuku, to nezinādama.. (Vot bet es nesaprotu, kāpēc tā!!)
Ierakstīt komentāru