"Dans Paris"

Globālās sasilšanas ietekmē tuvojas pavasara sajūta. Visādi cenšos viņai neļauties, jo tas takš nav normāli - būt pavasarī janvārī!
Tomēr dažām lietām nespēju pretoties. Dzīvokļabiedrene manā
Ordijā izveidoja mapi "filmas_Anai" franču kino naktis ir sakušās. "400 sitieni", "Pēdējais tango Parīzē", "Līgava nēsā melnu" un citas.
Vakar noskatījos "Parīzē" , kas bija iekļauta Baltijas Pērles programmā ( ak es kultūras snobs) ar Luī Garelu no Bertolučīm "Sapņotājiem".
Smuka filma( "Fransuā Trifo stilā uzņemta mīlestība, sekss, depresija un Parīzē") kurā līdzās visam citam viens pāris ļoti skaisti izšķirās. Nezinu vai tikai man tā ir, bet liekas,ka nelaimīgi ( depresīvi) vīrieši ir skaistāki par depresijā kritušām sievietēm - viņi ir ar tādām skaistām - skumjām acīs, sabužinātiem matiem, nevīžīgās drēbēs, rāmu gaitu. Sievietes gan savās skumjās man nekad nav likušās skaistas, un arī nelaimīgas mīlestības kā ordeņus var nesāt tikai stiprais dzimums. Tas tikai viņus padara skaistākus.