Šorīt darbā mani gaidīja šoferis Ivars un trīs maisi sarkano apelsīnu no Itālijas.
ēdu un atminos bezrūpīgo laiku Perudžā, kad sestdienu rītos mēdzu noiet vairāku kilometrus lejā no kalna uz tirgu. Tur sarkanos apelsīnus tirgoja pie lielas fūres un ja ņēma 4 kg viens 1 kg nāca gratis ( bezmaksas). Jau pirmdienā parasti konstatēju ka jāiet uz veiklu jo nav neviena apelsīna :)
Vispār dīvaini sanāk tai laikā man likās ka Perudžs ir īsta Golgāta, laiks kas jāpārdzīvo, lai piedzīvotu īsto laimi.
tagad man jāsmīkņā par mūsu problēmam, piedzeršanos ar ancāni, neko nesprašanu lekcijās, bailēm no Karlīnas un "skype mīlas" mokām.
trešdiena, 2008. gada 6. februāris
Arancia Rossa di Sicilia
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
1 komentārs:
es tev nepiedošu, ka tu man neatnesi nevienu apelsīnu par mūsu kopējo Itālijas pagātni.
bet runājot par Golgātu, es nesen vēl arī iedomājos, ka tagad tas laiks liekas varen skaists, bet toreiz...
Ierakstīt komentāru