days like this

Savai izskaņai tuvojas lidz šim piedzivotā sliktaka diena šajā gadā.
Runā tās esot magnētiskās vētras. Es nezinu vai mani ietekmē magnēriskās vētras, mēness aptumsums, menestruālais cikls, vai 3. nelabvēlīgā pronoze, bet ik pa laikam ( ne biežāk kā reizi 2 mēnešos) ir tās diena, kad maisam gals vaļā.
Tu vairs neatceries skaistos iepriekš piedzīvotos mirkļus, viss skaistais, maigais,pūkainais škiet miris. tu pat netici tam, ka rīt būs atkal jauna diena.
Tu ieeja baznīcā un lasi, ka Jēzus nav līdzeklis, bet mērķis. Tātad Jēzus nelīdzēs, jo tev vajadzīgs līzdzeklis.( dzert es baidos, man liekas būs sliktāk.)
un tu staigā nopiņājies ar visiem sastrīdies, izdomā savus līdzekļus kā "izglābt dienu", aizej uz tirgu parunā ar tantēm, tomēr pēc maza brītiņa lielais melnais atkal klāt. Tu raudi, raudi nepalīdz, stundas staigā gar priedēm, elpo dziļi un atkal noraujies ( skatīt raudu raudi)


es domāju par to,ka ja visa mūsdienu vientuļā pasaule lieto laimes tabletītes, varbūt tas ir līdzeklis? Jāpajautā dakterei


( varbūt labāk ir vienu dienu rītīgi, nekā visu laiku bišķin gruzīties)
aa, par esiiti i promis.