skapjaugša

es zinu, tagad es zinu, ka miršu dēļ savas ziņkārības, dēļ sava Miss Mārplas deguna. Es noteikti ielīdīšu kaut kur kur man nemaz nebija paredzēts, vai uzzināšu kaut ko kas nebija man paredzēts - Mani noķers mazie zaļie vīriņi un nogalēs( ceramas nemocīs) vai arī es uzzināšu kādu šausmonīgu noslēpumu par mūsu palnētu ( ala Matrix) un nespēdam ar to sadzīvot ņemšu sliktu galu
Lai sevi attaisnotu teikšu, kas tas man ir kopš bērnības, es zināju visu skapju saturu - zināju ko man dāvinās ziemassvētkos, jo davanas parasti slēpa skapjos, sekcijās, tumobčkās.
Bet par visu jāmaksā, tieši dēļ sava netikuma - šuherēt pa visiem skapjiem, man nācās pāragri uzzināt, ka ziemassvētku vecītis neeksistē( manas vestules viņam krusttmāte glabāja Jaunciema mājas atvilknē, kas nozīme ka līdz lapzemei viņas netika). Skapī es atradu savu dzimšas apliecību kurā skaidri un gaiši rakstīts kā meita es esmu, skapī es atradu arī lielu maisu ar prezervatīviem, kurus atsūtījuši amerikas radi( izvēlos nezināt kādam nolūkam), grāmatplaukta augšā es uzgāju Zālīša "Mīlestības vārdā", patēva darbistabas plauktos( augšējos)stāvēja kārba ar saplēstām rotām, laukos, otrajā stāvā kuru neviens neapdzīvoja, tikai vecvectevs rudeņos kaltēja pupas, atradu mammas dienasgrāmatu,no laikiem kad ne es, ne pat mans tētis nebija viņas zvaigznēs rakstīti. Pažobeļu drēbju skapji ir pavisam cits stāsts, stāsts kurā faktu nav ir tikai iztēle.
Mūsdienas ir citas daudz intersantākas vietas kur ložņāt par pieputējušām skapju augšam. Tikai tu nekad nezini ko vari tur uziet. Patiesība var izrādīties nepatīkamāka nekā kā Tu iedomājies.
Par skapju augšu tumšo pusi nerunā,