pirmdiena, 2008. gada 10. marts

sudraba slidas- zelta slēpes?

Esmu atpakaļ, kaimiņi saka brūna, Omite saka smuka, Mona neko nesaka tikai ošnājas un nesparot ko es daru viņas dīvānā.
mazai atkāpei es sacerēju odu (epitetus aizmirsu tālāk galvenā ideja. )par smagu bērnību, mīlestības trūkumu, kas veicina šasmīgu greizsirdību uz visiem, kas atņem man mīļos.
Piemēram uz kaut kādu džeku no tēta korporācijas, par kura bērnību mans tētis zin vairāk nekā par manējo, jo vienkārsi nepidalījās manēja un mēs par to nekad nerunājam. Nu, nezinu, varbūt nevajag visu laiku uzsvērt kā es vakaros gultā noraudājusies sapņoju, ka tētis atnāks man pakaļ( baltā zirgā) aizvedīs prom, pims tam sados pa muti sliktajiem, protams.
Tētis ir tikai cilvēks, nu ziniet vēl lielāks čoms visiem par mani. Un es esmu greizsirdīga uz visiem viņa čomiem. ( kas manā vecumā ir mana problēma)

aa, vel es slēpoju tikai bernu kalniņā kur man ļoti patīk. Tusēt negāju, jo bērni to nedara, to viņu vietā dara tētis un viņa 26. gadus vecie draugi( kas mani iekļauj kategorijā "bērni":)).
Es toties izgulējos, parēdos sarkanos apelsīnus, izlasīju grāmatu, iepazinos ar geocahcing, biju zalcburgas bio veiklā, spēlēju monopolu un ziniet gandriz katru vakaru izdzēru pudeli Orvieto baltvīna( alpos pohas nav)
Intimissimi neatradu, bet ja kads grib but dienas varonis var pieteikties - es atsuutiishu ko konkreeti man no tas bodes vajag, ari izmeru un naudu iedošu :))

1 komentārs:

Unknown teica...

a kas bus jadara,kad tā hiacinte noziedēs?? (viņai daži ziedi ir nedaudz brūni)