sauciet mani par Smeldzi!

šodien gadījās darbiņš, no tā gala kuri man patīk šausmīgi. Atrast puķu pastnieku Prāgā. Izvēlējos pušķi pēc manas patikas.
Bļāviens, tagad ēdu liķiera končas(es uz končām vispār kādu laiku jau nepavelkos) un moku sevi ar minējumiemm vai man kāds uzdāvinās ziedus ātrāk par manu 40 gadu jubileju. Nu, piedodiet, visas manas superiigaas daudzenes es nerunāju par pušķi un draudzigu buču uzvaiga, no kādas no jums, dienā kad Jums gribēsies mani iepriecināt. Es runāju par īpašu pušķi tikai man no vīrieša, kas nav man tētis, darba kolēģis vai kaimiņienes draugs.
vai es jau mineju, ka ar mani ir tik traki, ka es apņēmos pasūtīt puķes viena darba kolega draudzenei. Jo viņam ar to ķēpāties nepatīkās a man tas liekas nu tik sasodiiti skaisti. Nu un ja viņa draudzenei tas liekas, kaut uzpiektdaļu tik pat smuki, tad tam jābūt satriecoši. tagad man jau sak likties , ka es esmu vairāk nožēlojama, nekā labā feja alla Amēlija