pretēji cerētajam viss sarežģījās vēl vairāk. palika vēl smagāk, nevaru tik vaļa no tās svina mētelīša sajūtas. Koncentrējos uz citām lietām, paralēli risinu Daniēlas Stīlas cienīgus romānus savā galvā. Kā Beigbeders grāmatā, man ir vairāki scenāriji beigām. Jau jau Andris( nu tas dziedošais latviešu Džonijs Bravo) var rakstīt grāmatu par dzīves jēgu kāpēc es nevaru rakstīt smeldzīgu lubeni, varbū vina vietām man sanāktu asprātīga.


Kur slēpjās visi normālie vīrieši? Es šovakar būšu stella pub sūtiet viņus uz turieni.