kāds bārs, kāds baseins. Tā vietā es nopirku dziju. Adīšu, bet nevar teikt ko un kam, ja nu izlasa, nebus parsteigums vai ari bus vilshanaas ja nepaspēšu.
ta man ir pāris vīzijas, kā es gribētu adīt:
A) es pusguļus adu gultā, fonā skan kādas grāmatas lasījums ( man ir maskava - gailīši) un mazais ķīnietis man masē pēdas ( no pēdējā laikam nāksies atteikties)
B) es uzvelku puķainos svārkus un iesienu matos pieskaņotu lentu un eju adīt uz operu, kamēr, kads pianists, kāpēc ne Vestards, tur mēģina kādu klavierkoncertu, es tikmēr rimti adu.,
trešdiena, 2008. gada 26. novembris
plkst. 22:56
Etiķetes: astoņpadsmitais bērns
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru