Es te tagad lasu vairaku džeku interneta pierakstus. Un ziniet, mani pārsteidz teikumi no sērjas "iešu uz Pulkvedi pie bāra pasēdēt", man kaut kā tie pie bāra sēdētāji tādi dīvaini vienmēr likušies, no teikti ne tādi kas varētu mani piesaistīt ar tekstiem, vairāk man liekas vai nu depresīvie vai vienkārši lupītāji. Es gribu uzsvert vārdu "lupītāji", nevis vērotāji.
Pēdējo reiz, kad es atbildēju džekam, kas ar mani uzsāku sarunu pie bāra,un tas protams bija pasen, es iepazinos ar manas bērnībās mīļākās dziesmas - "Aiviekstes ozoli"(godīgi) izpildītāja dēlu.
un es negribot sabojāt lieliskās atmiņas par šo vakaru un neticamajām sakritībām tajā, ne ar vienu bāra balstītāju pat acu kontaktam vairs neļaujos.
varbūt ir laiks socialajam eksperimentam, lai noteiktu kas tur īsti sēž? hmm
trešdiena, 2008. gada 26. novembris
par bāra leti
plkst. 10:43
Etiķetes: piektdiena
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
7 komentāri:
Dīvaina sakritība
Diezgan sen senos laikos (neatminos vai tas bija pie Pulkveža bāra letes) sanāca līdzīga saruna. Vārdu sakot, pie bāra puiša stāsti lieli un vareni - pats arī liels un varens - blā blā blā - vēl beigās vien piebilda, ka esot lielā dzejnieka L.Laicēna mazdēls.
Negribēju skumji sēdēt tālāk - tāpēc aicināju viņu izklaidēt publiku un sākt rīmēt rīmes.
Pēc īsas tirdīšanas viņš atzinās, ka nav spējīgs noskaitīt nevienu sava vectēva dzejoli.
Atradies "slavenība trešajā paaudzē". Phe...
khem, nu mani interesetu eižena sfinksa mazmazbernus satikt. Varetu but baraa Būda pirms četriem rītā.
aaa, paga Tu ari sēdi pie bāra? es nekad neemsu redzejusi.
ož pēc aizspriedumiem :) es par eksperimentu!! (vina no jaunakajam kategorijām manā blogā, ja neesi manījusi ir - izmēģinājumi uz sevis) :)
es šodien lasu loop cibu. ei tu nost.. drausmīgi atklāti. gan atsauc atmiņas, gan liek padomāt..
man patika par to kā viņa bijusī draudzene vinam zvana iereibusi, pret to nevar poteeties?
a tu izlasīji līdz galam/uztvēri, kāpēc viss tā? aawghh..es tev saku.. neko es nesaku, jo es nezinu, kā pateeikt
Ierakstīt komentāru