šodien ejot pa Elizabeties ielu es satiku Ziemassvētku Sajūtu. Sniega īpatsvars gaisā bija pietiekams, lai mani mati sāktu veidot lokas un šorīt tās bija smukas, lielas lokas.
Man jau ir lieliskas idejas ar lietām ko gribu uzdāvināt savējiem.
Zaļajā tirgū grāmatu pārdevējs man atdeva Markesu par latu, un vispār nosauca par radniecīgu dvēseli. Auskaru meitene man pārdeva ļoti kvaletatīvas klipšu aizdarītes, sen nopirkatajiem mežģīņu Artas auskariem, par 40 samtīmiem. Un zaļumu Anniņa pierunāja nopirkt pastinakus un pasauca pavāru Jānīti, lai šis man pasaka īsto patinaku krēmzupas recepti. Un tagad es pastrādāšu ar skatu uz jumtiem ar sniegu. Un pusdienā sman būs kāļi un pēdējie mazie spināti ar romieti.
sestdiena, 2008. gada 22. novembris
sajūta
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
4 komentāri:
mm..uzbūri jauku ainiņu.
mhm.. bieži vien, lasot Tavu blogu, rodas sajūta, ka tava dzīve ir īsta idille. Vairumā gadījumu par to prieks, bet saspringtas darba dienas vidū vai brīžos, kad tiek darīts viss iespējamais, lai nebūtu jādomā par kādu referātu vai mag.d., šādus ierakstus nav vēlams lasīt :)
Happy go lucky :)
zini, ka ja es te Jus rakstiitu, kā piemeram aizvakar izraaudāju visu to pašu elizabetes ielu. Un ka Visvaldis man sapņos rādās un man ir ļoti kauns un ka es nezinu kā man būt, pa boļšomu.
leldīt..nu kam tas tagad bija vajadzīgs ?? :)
Ierakstīt komentāru