pirmdiena, 2008. gada 24. novembris

svētdienas stāsti


foto no Dienas


vakar mēs bijām mangaļsalā skatīties vēju un es gribēju arī pa molu pastaigāt. Tikai nekāda mola nebija. Viss zem ūdens.

vēl es vakar izcepu šokolādes kūku ar mandelēm un kārtējo reizi nozvērējos, ka mana nakamā dzīves vieta būs ar cepeškrāsni.( Leldīt, Tev jānāk ātri ciemos vēl uz šito )
Kūka bija nenormāli šokolādīga, tāpēc viņu varēja ieēst tikai ar plombīra saldējumu un piparmētrām no Agas dārza. Un no fočēt es aizmirsu, jo biju pārāk koncentrējusies uz gatavošanas procesu.

Tā lai jums neliktos,ka viss ir baigi rozā, no saldumiem man ir pumpas, kā bērnībā

2 komentāri:

Anonīms teica...

es esmu nepatīkami pārsteigta. Tev, kam bija bail pat kāpt pa ilmāra kāpnēm, gribējās vētras laikā iet pastaigāt pa molu?!! čukčuk? visur teica,lai ārā vispār neiet, bet nu cierēt uz molu, es atvainojos..ir lielākā bezatbildība! atceros pirms pāris gadiem, kad bija liela vētra, rādīja panorāmā, kā vecāki ved bērniem vētru uz jūrmalu rādit. psc!!

herta vai berta teica...

man ir bail no augstuma nevis udens un veja, mammu

un nekada mola nebija, sanāca pastaiga gar juru un Daugavu.