Jau vien tas, ka man un manas omites "aizkrāsns kritiķu" apvienība divas dienas savas telefona sarunās runa par un ap Nacionālā teatra izrādi "Uz neatgriešanos" ir kavalitātes rādītājs. Mēs gan nevaram vienoties cik ļoti patika, ja patika. Bet prātā paliek un visādi jautājumi arī radās, kas vien jau labi.
Vispār šī ir otrā Rogas izrāde ko redzu ( pirmā bija smiltāju mantinieki) un man patīk, tieši režija, pats dramatizējums gan brīžiem nokaitina( piemeram skats, kura baltvaciete Astrīda Kairiša atzīstas jaunajam Džonim, ka izlasījusi visu Blaumani. nenoticēju un ļoti balansēja uz banalitātes robežas). Vēl skaista scenogrāfija un jaunie aktieri arī smuki! izrādes laikā uz skatuves ir kvartets „Undertango”, kas smuki spēlē un aktieri skaisti griežas dejās.
Vispār mana skepse pret nacionālo teātri kūst kā sniegs šodien.( pēdējā gada laikā ,man liekas, es esmu redzējusi lielāko daļu viņu izrāžu, lai gan pirms tam nebiju tur pāris gadus iegriezusies. Jo visi taču gāja uz to teātri pie Zāras veikala :P)

Kopš kuriem laikiem Roziitei Burvei ļauj rakstiit par teātri ( aktieriem)??? vai nu tiesham vinu nevar parcel darbā uz kādu dzeltenu mājsaimnieču žurnālu???