es gribu beidzot sekot savai sirdij, nevis nemitīgi kaut ko sevī apspiest, vienkārši ļauties...sirdij tas nav kadam džubaram īstajam vai nepareizajam! bet taa ka savai sirdij.
Šai sakaraa es domaju par to kad es pēdejo reiz biju laimīga, vienkarshi looti laimiiga pati par sevi un ar sevi.
Pagajušo piektdien ejot pa čaka iela, pie stabu iela satiku L. un lidz Lāčplēša ielai mēs gājām apskāvušās un runājām tikai mums saprotamas muļķības itāliski!