sestdiena, 2009. gada 14. februāris


šorīt pamodos sešos, jutu visus apēstos suši un visu izdzerto vinu. Kadu stundu pārdomāju vakardienu/ tas ir iegruzījos, protams. Tad piecēlos, radio klasikas pavadībā, ieliku mazgāties veļu un nokopu visus netīros traukus. Izdzēru persiku sulu, aizveru aiszkarus, ielīdu atpakaļ gultā ar pārliecību, ka esmu slima.
izraudājos.

es gribētu palūgt saviem labākajiem draugiem pasaulē nākamreiz personīgas (ĻOTI) piezīmes par mani, to kā es pareiz vai nepareizi dzīvoju utml izteik zem četrām acīm. un vēl, es sapratu ar pirmo reizi nevajag atkārtot. vismaz viena vakarā nē.

es zinu,zinu. Daži padomaja, ka man tikai vajadzeja iemeslu iegruzīties, un nekas TĀDS jau tas nebija.

2 komentāri:

Anonīms teica...

Tev jābrauc uz Dienvidiem!

herta vai berta teica...

si si si!
Devo andare la, devo vedere il Sole e fare amore sotto albero oliva!!!!