appistie miljoni un veikala pardevēja

man jau otro dienu ir sajūta, ka visi labie cilveki ir aizgajushi mežā! katrs tikai meģina, atvainojos, "appist" savu miljonu un vel par otru kaut ko sliktu pateikt.

un vel es tiku pie kaudzites galmuuriigu žurnalu un es atvainojos tas mūsu "sabiedrības krējums", tik daudz jaunu cilvēku iznieko savu enerģiju pa tukšo, visas šitās TV dīvas, marketinga direktores un drēbju veikalu īpāsnieces.

Bļin nu ko lai tadu dzīve dara, lai esi citiem noderīgs un nav dvēseles mieles, mākslīgajos pupos un švītīgās drēbītēs jāslīcina?

es gribu kā pārdevēja šodien veikalā, paskatoties uz manis izveleto mazako puķkāpsotu mani pamacija, ka viņiem puķkāpostu cena ir gabala nevis kilogramā. Un es nenopirku saujas lieluma puķkāpostu par 1.19!! un virietim aiz manis noradija ka tikai viens no vina paņemtajiem veļas pulveriem ir ar akcijas cenu, bet otrs, ta pasha ražotāja, 2x dārgāks. es arī gribu būt noderīga, nopelnīt savam eko šampunam un sagaidīt savu paldies par darbu.