Kā lai taktiski aizradā darbabiedrenei, no kuras krizes laika aizgajis viirs, ka tomer vajag kaut kaa sanemties nevis jau nedelu katras 2 ha vismaz 25 min sazvaniities ar dievs vien zina ko, un manā klatbūtnē, pa darba telefonu čīkstēt. ( vienu un to pashu, katru dienu vairakas reizes dienā)
Nemot vera, ka priekshnieciba arī to jau pamaniijusi un nez kapec man ik pa laikam izmet ka ta taa stardaat nevar, bet es meģinu but saprotoša un visadi darbabiedreni aizstavet un piesegt.
bet nu jau pat man sāk likties, ka isti šitā mēs pastradat nevarēsim... un man mazliet neerti,ka es jau TIK daudz zinu par viņas privet life, jo neklausiities nevar mums viens galds
pirmdiena, 2009. gada 20. aprīlis
salauzto siržu birojs
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
5 komentāri:
ierosini viņai rakstīt blogu
man liekas, vina grib lai vinai iesaka, kadu tanti, kas to viiru pieburtu drizak atpakal..nevis ietu gruuto sevis saprashanas ceļu
jēziņ. Tu viņai pasaki, ka tas ir ļoti slikti!! jēziņ..
privet life. privet medved.
Tu vismaz saproti, par ko ir runa. Es savukart saprotu, ka ta stradat nevar. Jo pati diendiena klausos, ka pa telefonu tarkst bulgaru un rumanu meitenes savas valodas. Ja jaizvelas, tad rumanu ir nedaudz skaistaka. Bet pec pusstundas telefonsarunam es neko vairs nevelos dzirdet... :)
Ierakstīt komentāru