Pēc brīvdienām ar zemenēm, saldējumu,lauku mājas remontu, pīrāgu cepšanu, sienā gulēšanu,pļavā bučošanos un vainagu pīšanu, ikdiena uzkrita virsū ar nepadarīto darbu gūzmu, laikam jau pašnāvības mēģinājumu kā rezultātā birojā esmu viena, lieliem satraukumiem un tādu nogrurumu,ka gribas izslēgt telefonu un palīst zem segas...
esmu galīgi nevietā šeit, jo nevienu brīdī neceļas rokas, glābt kas glābjams, jo "kāda gan tam jēga"