Nez kāpēc mana visādi citādi ļoti forša literatūras skolotāja, mūsu humanitārajai klasei lika ķidāt Zaļo zemi, mīlēt Raini, iet tikties ar Einfeldu, braukt uz Virzas dzimtas mājām (viena no manām skaistākajām vietām Latvijā),bet es neatceros, ka mēs būtu runājuši, deklamējuši un lasījuši Klāvu Elsbergu. Tā nu es mēģināju aizpildīt šo robu, piektdien, JRT izrādē Klāvs.
Es neesmu mono izrāžu cilvēks un JRT izrādē ar F.Bārdas dzeju, es ja pareizi atceros, uz mirkli arī iemigu.
Klāvā es neiemigu, lai gan dzeju, aktiera sniegumā es īsti nesajutu, būs vien jāņem grāmata(arī man subjektīvi liekas,ka Varim Pinķim ir ļoti grūti atrast lomu kas viņam derētu, kā uzlieta. Viņš tāds savdabīgs). Toties vēstules... vēstules man patika, ļoti... mazliet jau tāda lūrēšana pa atslēgas caurumu ir. un laika garu sajust, vecos ielu nosaukumu dzirdēt, krievu armijā pabūt. Vēl tās vēstules sievai uz slimnīcu, man ir tādas ko tētis mammai rakstīja. Katru dienu vairākas, kur caur vistas zupu un tīro drēbju sarakstu, cauri spraucas mīlestība.
Un man ir biļetes nākam nedēļ uz Pieciem vakariem - acis nekrāsošu, ņemšu līdz salvetes.
svētdiena, 2009. gada 25. oktobris
200 gr. kultūras jeb rudens teātris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
3 komentāri:
Vari neņemt. Laika ceļotāja sieva kino versijā ir daudzas reizes saistošāka. Patika tikai vīriešu palēcienu deja, palagi un sniegs.
Pēc apraksta par iestudējumu man likās, ka tas varētu būt manējais. Tad jau manīs
nuuu man ļoti patika, bet salvetes līdzi noteikti nav jāņem un acis var krāsot :)
Ierakstīt komentāru