šim ierakstam tā arī nespēju izvēlēties bildi

Vakar Čaka ielas ziemassvētku ballītē es ne tikai laimes akā izvilku pudeli Allažu ķimeļa. L. man uzdāvināja narvesen MOPSI!
Mana draudzene alpos vakar, kamēr skaipojām aiznesa portatīvo,pie atvērta loga un apli bija man degungalā ar visām smukajām mājiņām.

VISU dienu gultā lasīju grāmatu par musulmaņu sievietēm liesmojoši sarkanos sarī.
Tad mēģināju saņemties, lai to butu izdarīt vieglāk es aizgāju pēc Karlasona un atpakaļ ceļā no paskastītes izņēmu vēstuli no gāzes, ka viņi mazliet pārrēķināja un lūdz mani 20 dienu laikā ieskaitīt 100 latus.
Raudāju gultā, ka netieku galā ar savu dzīvīti. apraku jaungadu, ar acīm uzbūru ainu, es, VIŅA treniņbikses, grāmata, gulta, allažu ķimelis, dators, pornogrāfija....
Tad es zvanīju, lai uzmestu JG ballītes labo feju un viņa man pateica,ka tas nav iemesls un viss bus čiki un kad viņu atlaidīs es varēšu viņu uzturēt.
Tad es saņēmos( apēdu arī saldējumu) atkausēju ledusskapi, izgludināju gūzmu veļas, tagad mēģināsu padarīt vienu nepadarīto darbu.

Šī diena kā viss gads, ja tā vēsi paskatās tad sūdīgāku gadu grūti iedomāties, nemitīga cīņa par izdzīvošanu, pieaugušo dzīvē, pilnīgs dizasters ja parēķina iemaksas sociālajā kontā, vilšanās, nodevības, pilnīgi nēēdams bumbieru džems, dažas nīkuļojošas orhidejas.
Toties man ir reāli forši draugi, man bija viena no skaistākajām dz.d ballītēm, es esmu atkāljusi ka viss pāriet....tiešām, es esmu uz takas kuras beigās man būtu jānokārto viens vecs parāds, es esmu pagatavojusi dzīvē pirmo piparkūku mīlku un manas piparkūkas ir reāli krutas, tā pat kā manas orhidejas un es līdz pat zsv biju savā vienā no labākajām fiziskajām formām, u know.
Un man ļoti pietrūkst Herta&Bertas un anonimitātes šiet tāpēc par sekciju "sirds rajons" šoreiz varu teikt,ka viss pāriet,laikam, diemžēl, arī sasodīti skaistais.


Neviens tik garus tekstus nelasa, varbūt es pati. :P
Es pati ļoti, ļoti gribētu 2010 saņemties, gludināt veļu regulāri, padarīt darbus laicīgi, netikai plānot, bet koncentrēties uz darīšanu un neatlikt uz pašu pēdējo mirkli, un būt atbalsts saviem draugiem kad viņiem to vajag ( netraucēt, kad viņi spēlē datorspēlēs).
Jā, es gribētu būt mazāk emocionāla, bet tad tā vairs nebūtu es :) un vēl es tomēr ceru, ka visums man paradīs virzienu kurā jābīda mans ceļš, lai arī tas būtu darbs Briseles makdonaldā es gribu zināt