Kaut kur starp 2009 un 2010, starpt pirmo un otro rumu, starp viesnīcu un Rožu laukumu mēs ar Jasmin Girl apsvērām ideju rakstīt par vīriešiem. Par vīriešiem, sadalīt viņus pēc dīvainībām, paradumiem, profesijām, bet uzsvērt arī labos piemērus.
Vienīgi, es ar viņiem nepinos, jā, es gaidu kaut ko īstu un skaistu un ne parāk gribu zaudēt cerības un ko tur liegt ilūzijas, iepazīstoties ar kādu teiksim klubā. Es tak zinu par visiem tiem sakariem Pulkveža tualetēs, visiem tiem tekstiem sešo no rīta "nāc skatīties filmu, apskatīties pasmarku kolekciju vai pabarot kaķi." Visiem tiem iedod savu numuriņu un tad piezvana pēc 3 mēnešiem vienos naktī un nez kapēc domā ka tiesi tobrīd ļoti gribēsies ar šamējo ielaisties sakaros. Es neko nenosodu, bet es tā laikam negribu.
un jau atkal es varbūt nezinu ko tieši gribu, bet skaidri zini ko negribu un ar to pašliek pietiek.
laikam man tajā jasmin girl projekta nebūtu daudz ko teikt. Dažreiz jau žēl(ko es mazmietām stāstīšu), bet tad atkal, labi ka tā.
svētdiena, 2010. gada 3. janvāris
visu zinu,visu zinu ...bet
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
3 komentāri:
Mazulis
Beidzot tiku līdz galam Maskava-Gailīši...
Arī Jerofejevs dzīvoja atsakoties no tā ko negrib, bet ko grib, to viņš nezināja.
Pēc iespaida kas man radies pārlapojot grāmatu Jerofejevs aizstāja visu ar alko.
hmm.. izklausās, ka man patīk šis Jerofejevs, vairāk pēc Mazuļa komentāra, kā pēc hertas gan, bet jā.
Ierakstīt komentāru