hronoloģija

Pārvākties ar katru gadu paliek ar vien grūtāk. Viena lieta, ka tev pašam apnīk, apnīk ar taviem draugiem, dīvānu staipīt vismaz reizi gadā.

Otrdiena - grāmatā atrodu nenosūtītu mīlestības vēstuli, liekas jauki, lēnām pārstiepju grāmatas;
Ceturtdien- nevaru saņemties izmest 5. klases krievu valodas burtnīcu, kur man sanākuši smuki magoņu zīmējumi un tomēr izmetu mapītes "KORUPCIJA" saturu. Noziedoju vairs neeksistējošā ziedu veikala, ar papagaili, Anemone papīra maisiņu kurā atnesu mājās savu pirmo pašas pirkto orhideju, lai liktu tur mantas ko nesīšu uz Otro Elpu.
Sestdien - draudzenes meitai atdotu audzināšanā Džeri, pumu no Statoila(nosaukta par godu tam sunim no "Ūdensbuma resnajam runcim"), metu ārā daudz, bet mantu mazāk nepaliek. Izmetu mīlestības vēstuli un uz Otrās Elpas maisu aizceļo ļoti skaists, maz nēsāts ala zīda halātiņš brīnišķīgā krāsā un 2 nepārziemojušās orhidejas aizceļo uz miskasti.

Krītu panikā

Jau ķeru mest ārā piknika grozu, kas man ļoti, ļoti patīk( un ir mantojums no Čaka ielas), bet es tak viņu tikai 3 reizes gadā izmantoju. Esmu tik aukstsainīga, ka pašai riebjos. Un tieši tobrīd mans draugs paziņo,ka grozam būs palikt ,jo "ar ko gan tu uz Positivusu brauksi" un tā grozs gaidīs pavasari drauga garāžā, kur viņš īrē, lai turētu savu pirmo auto, kurš vairs uz priekšu nekust, bet uz šrotu pirmo auto draugs neved.