Vecums nenāk viens, nāk ar klišejām! vakar pēc visas kas bija sirds rajonā sakrājies nogriezu matus un tagad man ir arī ponijs. Smieklīgi friziere, man parjautāja vai es neesmu pārāk iedzerusi,kad teicu,ka "moš nogriežam man poniju?"
šodien man ļoti sāp galva, krāsa varēja būt gaišāka, bet ponijs, ir baigi jancīgi meitenīgs!
Un vēl es vakar iedomājos, ka ma vajadzētu sevi pozicinēt kā true food blogerei, jo es vakara pēc lambrusco, austriešu baltvīna un spaņu sarkanvīna, pārrados pirms desmitiem mājās diezgan ķitē, bet tomēr pagatavoju darba kolēģiem tiramisu! Tomēr es biju pārāk dzēruma slinka, lai slēgtu datoru un par to ieblogotu.
Domājiet par mani gaišas domas, man bail no Eiropas institūcijām un manas neapdomīgās sirds!
un vēl man liekas es esmu tagad līdzīga tai Summerai, kas man nemaz nepatika tajās 500 days of Summer
otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis
Lambrusco,ponijs un tiramisu
plkst. 08:45
Etiķetes: sirds rajons
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
2 komentāri:
Tu esi labs cilvēks
paldies! Diemžēl lauka pētījumi neapstiprina hipotēzi,ka labi cilvēki ir laimīgi cilvēki
Ierakstīt komentāru