Turp un atpakaļ

aizceļot vajag, pat nevajag uz vairakaim gadiem vai mēnešiem var ari uz pāris dienām. Un atgriežotes tev ir ne tika jaunas šmotkas, neredzētas grāmatas, +3 kilogrami, pilna fotoaparata atmiņa un tuksh bankas konts tev parasti ir ari kada atzina. Nu piemeram, ka gribi atgriezties Itālijā, ka nekad neceļosi ar Jāni, ka vairs akli nelsaisīsi Lonely planet, kur raksata ka Vinci nav ko darīt un tā joprojām.
Mana jaunākā atziņai ir ka es esmu ietiepiga bez gala ( un ka izteicas kada mana draudzene šaušmīgi komandēju) un pati ļoti pārdzīvoju, bet piedodiet es gribu braukt ar vilcienu nevis autobusu, lai vai tur kas. ( bet draugi jau tapec ir draugi lai draudzetos arii pec strīdiem)
Man liekas es esmu gatava savam pirmajam ceļojumam vienatnē, lai sailgotos pēc cilvēkiem vairāk.


un ziniet brauciens ar vilcienu bija fantastiski i nesalidzinasi ar autobusu. Pirmkārt vilciens mūs gaidiija kamēr es mēģināju tikt pie biļetēm, otrkārt skats tiešam bija to 4 pārmaksāto eiro vērts, jūra- tik pelēka un dziļa un zāle tik zaļa.


cik grūti ir kad tu zini labāk un vēl tev tas jānožēlo