Klusuma skaņās šalc čigānu vējš

uztaisīšu mazu apskatu par pēdējas dienās redzēto, nav tik traki, ienerce liels speks- šo to no aktualā arii esmu redzejusi.

PR Guru braaliiba mani aizveda uz pirmās latvieshu filmas par snovbordu "čigānu vējš" prezentāciju. Man jau patīk cilvēki kuriem ir kāds sapnis, un pat ja nenotiek tik labi kā gribētos viņi iesākto pabeidz, te konkreeti runa par naudas lietām, bet tas tā, skatsoties filmu paliek otrā plānā. Ļoti trāpīgs citāts relīzē:"Čigānu vējš ir licis mums vairāk kā gadu klejot pa pasaules skaistākajām vietām sniega un jaunu apvāršņu meklējumos."

Loti patīk sākums kur Inārs Birmanis stāsta par to kā visa kustiba, pirms vairāk kā 10 gadiem, aizsākusies Gaiziņkalnā.
mazam ieskatam te:
http://www.youtube.com/watch?v=--HYc_4EX0g


redzēju arī JRT + Hermaņa jauno garadarbu par Saimona&Garfunkela koncertu Rīgā, kurš tā arī nekad nenotika - "Klusum skaņas". Apsveru iespeju atrunaat draudzeni kurai pati biļeti sagādāju, iet skatiities.
Tā nu nav izrāde katram, es vispār gandriz neko nesapratu, arī pēc visām kritiķu publikācijām nē( es, protams, esmu visu teātra lietu mērs :P). Jā, es atpazinu etīdi no "Fotopalielinājuma".
Bat tas arī viss. Es iztēlojos, ka lielākā daļa uz skatuves notiekošā ir atspulgs tam kas 60. - 70. gados darījās Rīgā, ka Hermanis vienkārši ir runājies ar izdzīvojušjiem hipijiem un viņu stāstītu iedzivinājis etīdēs uz skatuves
Tomēr kolektiivas utopijas sajuta mani neparņēm ne brīdi. Lielāko iespaidu izrādē atstāj otrā daļā radītā, A. Grīnberga, filma 1972 gads, Rīga, "Pašportets", Ja kaut kas tāds ir uzņemts aiz "dzelzs priekškara"- padomā dziļie padomju gadi, a tur plikas meičas, sekss, kaut kadi bohemas tusiņi, kontra kultūras atspoguļojums, gudriem vārdiem sakot.
Tagad es atcerējos- sajūtas sasaucas ar Bankovska grāmatu “Čeka, bumba & rokenrols" nu vismaz pēcgarša tāda.