šorīt, es biju kā noklīdis mužiks, kas pārnāk mājās, kā norāts suns asti starp kājām iespiedis, nolaistām ausīm, veca mauka kas joprojām kautrējas saņemt naudu...
pamodos,iemetu veļu mezgāties, dzēru jogurta dzērienus, lai barības trakts man piedod visus grēkus, savācu istabu, vadīju dienu ar jaunāko brāli - cepu lasi, jo viņam garšo, tasīju adventes vainagu, ko vispār nekad neesmu darījusi, gāju ar omīti uz teātri..iztīrītu kaķa kastīti, ja kāds cits to jau nebutu izdarījis, būtu uzvilkus baltas, pūkainas drānas ja man tādas būtu
un tā pat es kaunos par tām 3 minutēm sestdienas rīta, kas pazudušas no manas atmiņas, piedod, es tā parsti... es neesmu tāda. zini es lasu grāmatas, audzēju puķes, esmu pat adījusi. Es neesmu ballišu meitene, kas tikusi līdz gultai atlūzt ar visām drēbēm. Man visvairāk patīk ilgi dzert rīta kafiju, nevis visu dienu vemt ārā melno tēju ar medu.
tiešām jautā kam gribi, bet tagad tādi laiki - ziema bez sniega,
svētdiena, 2007. gada 2. decembris
pure morning
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru