ar mani runās kaijas

salocīju somā linu drēbītes, grāmatu, visādas meiteņu lietas un braucu līgot pie jūras, pie Liepājas, pie kaijām!
Man ir vīzija, ka vienu rakstu darbu, kuru vajadzētu pabeigt varētu rakstīt ar skatu uz Baltijas jūru, ņemu līdz kompi. Es zinu ka tagad draudziņi pasmaida, jo kompi es labākajā gadienā no auto neizņemšu, sliktākajā apliešu ar kādu lipīgu šķidrumu :))

Es joprojām ceru kādreiz piedzīvot tādus īstus īstus Jāņus, kuros man veca saimniece ļau šiverēt viņai līdzās pa ķēķi, līgotāji nāk pretīm baltos kreklos, visi baigie dziedātāji un seno polku lecēji. Vīri dara alu un sievas vaianagus pinot salasa arī zāļu tējas( un viņas zin vairāk par 3 tēju zālītēm). Spēlē akardeons.
īsāk sakot es gribētu ar folkloras kopu etnogrāfiskajā muzejā līgot :))