grāmata par pusmūža ierēdni

Beigbeders ir vienīgais kurš spēja mani pierunāt lasīt Velbeku. Visu cieņu, no tām no konteksta izrautajām, parasti seksa ainām, ko biju garām ejo pagrābusi, priekštats bija cits,sliktāks, jau laikam.

es piedzīvoju jauku svētdienas pēcpusdiena uz dīķai laipas ļaujoties saules siltumam un Velbeka urbānajam 20 gs. mmm, nuu, romantismam, pasaules skaudrumam un vēl kaut kam ko vēl nezinu kā apzīmēt


Šajos ieilgušajos, gandrīz nekustīgajos mirkļos, kuros viņas augumu nesa baudas vilnis, es jutos kā Dievs, kas pavēl vētrām un mākoņiem. Mans pirmais, nediskutējamais, nevainojamais iepriecinājums.
"Platforma"

bet nu tas suniits no http://www.houellebecq.info