kamēr citi pirmo reizi kaitoja, vai precīzāk - mācījās savaldīt pūķi, es, skatoties uz jūru, izdzēru daudz alus dzēriena ar citronu garšu.
ja visi vakari pēc darba būtu šādi, nevajadzētu iet prom.
P.S. Velbekam palikusi pēdēja lappuse, ja varoņa sievieti nāve nebūtu piemeklējusi,kaut kur pie kalnciema tilta, pārbāztā Jūrmalas mikriņā, iespiestai( jo stacijas ēka atkal bija "bumba") starp pukstošām tantēm un elpojot pašai savu ķermeņa aromatus, laikam būtu bimbājusi.
trešdiena, 2008. gada 30. jūlijs
kamēr
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
3 komentāri:
Nu lēni tev iet, lēni.
gramatas lasit nav maratonu skriet :P
tagad man ir ultramaratona cieniiga distance - Brali Brali :)
[baigie blogeru jociņi] (chuckle)
Ierakstīt komentāru