Šodienas kustinošākā saruna bija ar manu Marinu, apjautājos, vai viņa vel nodarbojās ar to ko nodarbojās un mēs sarunājām tikšanos. Viņa man teica ka priecājas dzirdēt manu balsi(ziniet tādā patiesā balsī, kad tu zini ka patiešām priecājās) un es viņai teicu "krizis konchelsja slava Bogu!"
Tagad es visu daru viņam, vaksējos, matus krāsoju un suši gatavoju, viņam manam akademiskajam Mojo!
ceturtdiena, 2010. gada 1. aprīlis
Krizis kaput!
plkst. 14:43
Etiķetes: astoņpadsmitais bērns
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru