Jūs tikai nepārprotiet,man patīk sabiedriskais transports un vilcieni jo īpaši, bet nu tomēr viena lieta, man vajag par to pastāstīt.
Ir viena situācija, kas mani dzen lielākā izmisumā nekā tikt kontroles pieķertai uz Daugavas tilta 2 minutes pirms Rīgas, jo man biļete tikai līdz torņkalnam ( cenas starpība šai vienai pieturai 15 santīmi).
Sliktākais, kas ar meiteni var notikt vilcienā ir dabūt ārejo vietu pie ejas. Piemēram pirms pāris dienām es apsēdos tajā vietā un kādā no guļamrajonu pieturām sakāpa daudz uz darba braucēju un viens vīrietis(noteikti ne preverss maniaks), nostājās man blakus,jo gribēja pieturēties pie mana sola. Un nu lūk, pie mazākajām vilciena svārstībām, viņam zaudējot līdzsvaru ( un tur daudz nevajag, jo viņš ir man cieši blakus un vēl nedod Dievs grib palaist omilīgo konduktori sev garām) man jāsajūt viņa bikšu stakle manā pleca izliekumā, vai ja gribiet naturālāk viņa vīrietība man plecā un bez 5 centimetriem sejā. No domas vien es labāk visu ceļu stāvu kājās.
otrdiena, 2010. gada 30. marts
plkst. 08:35
Etiķetes: astoņpadsmitais bērns
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
5 komentāri:
Piedod, bet man šitas likās smieklīgi :)
jā, man arī :) HertaBerta tiešām ir tik samaitāta vai izliekas?
es neesmu pārāk samaitāt, bet ja tu tai brida par to kaut vienreiz aizdomājies, viss tas ir uz mūžu
:D no sērijas what is seen can not be unseen?! :D
Mazulis
You made my day!
:D :D :D :D
Ierakstīt komentāru