Tas tikai pie sievietēm spriešana par profesinālajām kvalitātēm gandrīz 100 % nonāk līdz: "ne viņai vīrs, ne bērns, ne kājās tik garas kā mums"? ar neiztrūkstošos piebildi:"Nē nu es jau neko".
Un vispār, ziniet, vislabākais ir uzlikt klapes uz acīm un močīt savu darbu, cita lieta, ka es neesmu cilvēks kas tā dara, bet nu tā jau mana problēma.
Man problēma ir arī tas, ka dažus cilvēkus zināju arī ārpus darba un tagad ik pa laikam mocos ar sirdsapziņu, nekas jau tāds, tiešām labāk sēdēt un klusēt, bet vai klusējot tu nekļūsti par līdzdarboni?
piektdiena, 2010. gada 28. maijs
postpadomju telpas darba ainiņas
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru