Darba dress code minimums - zeķes

Es pieņemu, ka daudziem cilvēkiem piemīt kāds ieaudzināts stiķis. Piemēram mans tīņu vecuma brālis, lai arī kādā pārejas vecuma "pofigā par visu" atrodas kāpjot no vilciena padod roku sievietēm.
Man ir ieaudzināts nēsāt zeķes, ejot uz darbu. Kopš es atminos omīti stāstot par savām darba gaitām, es atceros viņas šausmu pilnos stāstus kā jaunākās kolēģes vasarā nāk uz darbu iestādē plikām kājām.
Tagad dzīvē iegrozījusies tā, ka es esmu jaunākā kolēģe un vienīgā, kas konsekventi nesā zeķes un es darīšu to arī jūlijā un augustā. Jo man ir ieaudzināts. Jo man liekas tā piedien. Jo man zeķes ar gumiju liekas viena no seksīgākajām lietām ever. Jo es nepārvērtēju sieviešu ( arī meiteņu kāju) skaistumu, ziniet pēc 8 ha darba dienas, karstumā, asinsvadi tuvu ādai, neveiksmīga vaksācija/tās trūkums u.t.t.
Iepriekš minēto lietu dēļ pārstāvu uzskatu, ka vasarā, birojā( un jā es atzīstu ka valsts iestādē, jo īpaši. Bet iespējams ka mūsu pietāte pret „iestādēm” ir padomju mantojums), plānas 8 den zeķes ar skaistu maliņu ir katras biroja meitenes sabiedrotais.

Pēdējās dienas man gan sāk likties, ka man ir uzlikts "biroja dāmu lāsts", esmu saplēsusi gandrīz visas zeķes un zeķbikses. Kā uzvelku tā saplēšu, gan no Maksimas pa latu, gan Veneziana pa 8 latiem( Veneziana izrādījās nevis itāļu, bet gan poļu, ja kas). Dāmas, es nepiekāpšos, kamēr Baznīcas ielas veļas veikalā ir 50% atlaide zeķēm un Jūrmalā parastā apakšveļas bodītē liela daļa „modīgā” Brīvības ielas zeķu veikala sortimenta ir iegādājama lētāk, pilnīgi noteikti nē.